Īru deju grupa "Moonlight Dancers"
Īru dejām raksturīga ir soļu izsišana pret zemi, kas radās pateicoties Īrijas klimatam. Tā kā Īrijā bieži smidzina lietus un ir klinšains, tad arī slidens un, lai nepaslīdētu kājas, apavu zolēs sasita naglas, tā radot soļu skaņu.
Īru dejas iedala pēc tā, vai dejo mīkstajos apavos jeb ādas čībiņās vai cietajos apavos jeb īru stepa kurpēs. Otrkārt, pēc mūzikas ritma: jig ir 6/8 taksmērs (tad ritmu skaitu 1-2-3), reel 4/4 (1-2-3-4) un hornpipe 2/4 (un 1 un 2 un 3 un 4). Cieto apavu dejas ir treble jig un treble reel un hornpipe, mīksto apavu dejas - light jig, reel un slip jig. Slip jig dejo tikai sievietes.
Īru deju vēsture ir bagāta. Tās ir bijušas gadu desmitiem ilgi aizliegtas, bet par spīti tam tomēr dejotas. Tās ir ietekmējušas citu deju rašanos, piemēram, klasiskā stepa attīstību ASV.
Sākotnēji svētdienu vakaros ciemata iedzīvotāji sapulcējās uz krustcelēm, lai dejotu. Tā izveidojās grupu jeb pāru dejas, mūsdienās tās sauc arī par "Ceili" dejām. 18.gs. parādījās tā saucamie "Deju meistari", kas ceļoja no ciema uz ciemu, mācot īru dejas, bet pāris reizes gadā gadatirgos sapulcējās deju meistari un rīkoja deju sacensības. Tā radās solodejas.
Arī šodien īru deju sacensības ir ļoti nozīmīgas. Mūsdienās īru dejas kļuvušas slavenas, pateicoties šovam "Riverdance",kurā galvenā lomā dejoja Maikls Fletlijs. Maikls Fletlijs izveidojis šovus "Celtic Tiger", "Feet of Flames" un "Lord of the dance". Īru deju solisti Kolins Dans un Džīna Batlere veiksmīgi startēja šovā "Dancing on Dangerous Ground" un šobrīd sniedz savas meistarklases un veido projektus.
Treškārt, pēc stila – "Sean Nos" senā stila dejas, Ceili jeb grupu dejas, brīvā stila dejas šovos. kā arī tradicionālās sacensību dejas pēc noteiktiem standartiem un tā saucamās "set" dejas, kuras dejo pie noteiktas tradicionālās mūzikas, kā, piemēram, St.Patrick’s Day.
